• APPENDIX
• ABREVIATIONS
• GLOSSARY
• REFERENCES
• EVENTS

Click here for full pdf version of Executive Summary (Latvian)

Kopsavilkums

Ceļvedis vēja enerģijas tehnoloģijā, ekonomikā un nākotnē

3. Izlaidums

Atzinība

Eiropas Vēja enerģētikas asociācija izsaka lielu pateicību visiem autoriem, kuru darbi tika izmantoti kā ieguldījums šajā jaunajā “Vēja enerģētika: fakti” izdevumā.

I daļa:

Pols Gardners (Paul Gardner), Endrjū Gereds (Andrew Garrad), Lars Falbe Hansens (Lars Falbe Hansen), Pīters D�eimisons (Peter Jamieson), Kolins Morgans (Colin Morgan), Fatma Mireja (Fatma Murray) un Endrjū Tindals (Andrew Tindal), kompāniju grupa Garrad Hassan and Partners, Apvienotā Karaliste (www.garradhassan.com); Hosē Ignasio Kruzs (José Ignacio Cruz), uzņēmums CIEMAT, Spānija (www.ciemat.es); Nikolass Fiho (Nicholas Fichaux), Eiropas Vēja enerģētikas asociācija (EWEA) (www.ewea.org).

II daļa:

Franss Van Hulle (Frans Van Hulle), EWEA un Pols Gardners (Paul Gardner), Garrad Hassan and Partners.

III daļa:

Pols Eriks Morthorsts (Poul Erik Morthorst), Nacionālā laboratorija “Risǿ”, Dānijas Tehniskā universitāte (www.risoe.dk); Hanss Auers (Hans Auer), Enerģētikas ekonomikas grupa, Vīnes universitāte; Endrjū Gereds (Andrew Garrad), Garrad Hassan and Partners; Izabela Blanko (Isabel Blanco), Alkalas universitāte, Spānija (www.uah.es).

IV daļa:

An�elika Pulena (Angelika Pullen), Pasaules vēja enerģētikas padome (GWEC) (www.gwec.net);

Kīts Heizs (Keith Hays), Emerging Energy Research (www.emerging-energy.com); Gezīne Nolle (Gesine Knolle), EWEA.

V daļa:

Karmena Lago (Carmen Lago) un Ana Pradesa (Ana Prades), CIEMAT, Spānija (www.ciemat.es); An�elika Pulena (Angelika Pullen), GWEC; Hanss Auers (Hans Auer), Enerģētikas ekonomikas grupa, Vīnes universitāte.

VI daļa:

Artuross Zervoss (Arthouros Zervoss), Atēnu Nacionālā Tehniskā universitāte, Grieķija (www.ntua.gr);

Kristiāns Kjajers (Christian Kjaer), EWEA.

Izdevuma koordinatori:

Zoeja Vildersa (Zoé Wildiers) un Gezīne Nolle (Gesine Knolle), EWEA

Redaktori:

Kristiāns Kjajers (Christian Kjaer), Brjūss Duglass (Bruce Douglas), Rafaela Biankina (Raffaella Bianchin) un Elke Zandere (Elke Zander), EWEA

Valodas redaktori:

Reičela Deivisa (Rachel Davies), Sāra Kliforda (Sarah Clifford), Kriss Rouzs (Chris Rose)

Mēs vēlamies pateikties arī turpmāk minētajām organizācijām par nepārvērtējamajiem datiem un vērīgiem teksta papildinājumiem, kā arī daudziem citiem EWEA dalībniekiem, kuri ieguldījuši šajā projektā savu darbu un atbalstījuši to.

Atjaunojamās enerģijas ra�otāju asociācija (APPA, Spānija)

Austrijas Vēja enerģētikas asociācija

Britu Vēja enerģētikas asociācija

Bulgārijas Vēja enerģētikas asociācija

Kipras Enerģētikas institūts

Čehijas Vēja enerģētikas biedrība

Dānijas Vēja industrijas asociācija

ECN, Nīderlande

Ente Per Le Nuove Tecnologie, l’Energia e l’ Ambiente-Centro Ricerche (ENEA, Itālija)

Igaunijas Vēja enerģijas asociācija

Somijas Vēja enerģētikas asociācija

Francijas Vides un enerģijas pārvaldīšanas aģentūra (ADEME, Francija)

Vācijas Vēja enerģētikas asociācija

GE Vēja enerģētika, Vācija

Helēņu Vēja enerģētikas asociācija

Hungarian Wind Energy Association (Magyar Szélenergia Társaság), Ungārija

Instituto de Engenharia Mecanica e Gestao Industrial (INEGI, Portugāle)

Īrijas Vēja enerģētikas asociācija

KEMA Power Generation and Sustainables, Nīderlande

Latvijas Vēja enerģētikas asociācija

Rumānijas Vēja enerģētikas asociācija

Slovākijas Vēja enerģētikas asociācija

Zviedrijas Aizsardzības pētījumu aģentūra

Vestas Wind Systems, Dānija

VIS VENTI, Vēja enerģētikas atbalsta asociācija, Polija

Un, visbeidzot, Eiropas Vēja enerģētikas asociācija gribētu izteikt pateicību Eiropas Komisijas Enerģētikas un transporta ģenerāldirektorātam (DG TREN) par vērtīgu atbalstu un ieguldījumu šajā projektā (Nr. EIE/07/230/SI2.466850).

Izdevumā “Vēja Enerģētika: fakti” izklāstītā informācija ne vienmēr atspoguļo Eiropas Vēja enerģētikas asociācijas vai Eiropas Komisijas oficiālo pozīciju.

 

Kopsavilkums

Kopš iepriekšējā “Vēja enerģētika: fakti” izdevuma publicēšanas 2004. gada februārī vēja enerģētikas sektors ir spēris apbrīnojami lielus soļus uz priekšu un tagad pārņem politiķu prātus kā viena no vislielākajām prioritātēm. Enerģētiskā krīze iegūst draudošus izmērus un prasa steidzamus un konkrētus risinājumus, jo pasaule ir sastapusies ar daudzām ar enerģijas ra�ošanu un izmantošanu un klimata izmaiņām saistītajām problēmām. Tās risinājumu sniedz vēja enerģētika.

Lai būtu vieglāk pieņemt informētās izvēles un politikas izstrādes lēmumus, ir nepieciešama dziļa vēja industrijas izpratne. Šis sējums ir tieši ieguldījums šādu zināšanu izplatīšanā un sniedz detalizētu informāciju par enerģētikas industrijas vēja enerģijas sektoru. Izdevums “Vēja enerģētika: fakti” nodrošina tā lasītājiem visaptverošu ar vēja enerģiju saistīto aktuālo problēmu apskatu: vēja resursu vērtēšana, tehnoloģijas, vēja fermu konstrukcijas, krasta vēju izmantošana, pētījumi un attīstība, integrācija energoresursu tīklos, sektora ekonomika, industrija un tirgi, ar ekoloģiju saistīti ieguvumi, scenāriji un mērķi.

Kopš 2004. gada ar vēja enerģiju strādājošo instalāciju skaits ir būtiski palielinājies. Pasaules mērogā šo instalāciju kopējā jauda ir palielinājusies no 40 000 megavatiem (MW) 2003. gada beigās līdz 94 000 MW 2007. gada beigās, kas atbilst 25 procentu lielam izaugsmes gada koeficentam. Eiropa ir neapšaubāms pasaules vēja enerģētikas tehnoloģijas līderis. 2007. gada beigās sešdesmit procenti no pasaulē esošās vēja enerģijas jaudas piederēja instalācijām Eiropā, un Eiropas uzņēmumu pasaules tirgus daļa 2007. gadā sastādīja 66 procentus. Iekļūšana elektriskās enerģijas sektorā ir sasniegusi 21 procenta līmeni Dānijā un 7 un 12 procentus Vācijā un Spānijā, attiecīgi. Atsevišķos reģionos sasniegumi ir vēl iespaidīgāki: Vācijas ziemeļos Šlezvigholšteinā, piemēram, vējspēka instalāciju jauda ir lielāka par 2500 MW, un tā pārklāj 36 procentus no vispārējā elektroenerģijas pieprasījuma reģionā, bet Navarrā, Spānijā vēja enerģija apmierina 70 procentus no kopējā enerģijas patēriņa.

S.1 zīmējums. Pasaules vēja enerģijas instalāciju jauda, 1990.–2007. gg. (MW)

Avots: GWEC/EWEA (2008.g.)

 

S.2 zīmējums Pasaules vēja enerģijas instalāciju ra�otspēja gadā, 1991.-2007.gg. (MW)

Avots: GWEC/EWEA (2008.g.)

2007. g. martā tika sperts milzīgs solis uz priekšu, kad ES valstu galvas akceptēja saistības sasniegt 20 procentu atjaunojamās enerģijas līmeni līdz 2020. gadam. 2008. gada janvārī Eiropas Komisija ir laidusi klajā uz atjaunojamo enerģiju attiecināmo likumdošanas projektu, piedāvājot stabilu un elastīgu ES struktūru, kurai ir jānodrošina vēja enerģētikas masveida izplatību Eiropā. Ja šāda pozitīva un atbalstoša politika turpināsies, tad pēc EWEA plāniem līdz 2010. gadam kopējā vēja enerģijas instalāciju jauda visās ES-27 valstīs varētu sasniegt 80,000 MW rādītāju. Tāds apjoms sastādītu 5 procentu ieguldījumu vispārējā elektrības piegādē. Mēs sagaidām, ka līdz 2020. gadam šis rādītājs palielināsies līdz 12–14 procentiem, līdz ar ko vēja spēks nodrošinās ar enerģiju 107 miljonus eiropiešu vidējo ģimeņu.