• APPENDIX
• ABREVIATIONS
• GLOSSARY
• REFERENCES
• EVENTS

VI daļa. Scenāriji un mērķi

Eiropas Komisijas 1997. gada neizsīkstošajiem enerģijas avotiem veltītā baltā grāmata bija nospraudusi mērķi dubultot atjaunojamās enerģijas daļu ES enerģētikā, palielinot to no 6 procentiem līdz 12 procentiem 2010. gadā. Mērķis tika definēts kā 40 000 MW vēja enerģijas ES līdz 2010. gadam ar 80 TWh sara�otās elektriskās enerģijas un 72 miljoniem tonnu (Mt) anulēto CO₂ emisiju gadā. 40 000 MW mērķis tika sasniegts 2005. gadā.

Eiropas Komisijas baltajā grāmatā nospraustais 40 000 MW mērķis noteica arī EWEA 1997. gada mērķi, bet jau trīs gadus vēlāk sakarā ar strauju attīstību Vācijas, Spānijas un Dānijas vēju turbīnu tirgos, EWEA pacēla mērķa vērtību par 50 procentiem augstāk, tas ir līdz 60 000 MW 2010. gadā un 150 000 MW līdz 2020. gadam. (VI.1. un VI.2. sadaļas). 2003. gadā EWEA atkal pārskatīja nostādītos mērķus un pacēla tos vēl augstāk, šoreiz par 25 procentiem vai 75 000 MW līdz 2010. gadam un 180 000 MW līdz 2020. gadam. Sakarā ar ES paplašināšanos, pievienojoties 12 jaunajām dalībvalstīm, EWEA izmainīja bāzes scenāriju, palielinot 2010. gada skaitli līdz 80 000 MW, atstājot 2020. gada 180 000 MW mērķi nemainīgu un nosprau�ot jaunu 300 000 MW mērķi līdz 2030. gadam (S.19. zīmējums).

S.19. zīmējums.  Trīs EWEA piedāvātie vēja enerģētikas attīstības scenāriji (GW)

Avots: EWEA (2008.g.)

Ja tiks izpildīts bāzes scenārijs, vēja enerģijas izstrāde palielināsies līdz 177 TWh 2010. gadā, 477 TWh 2020. gadā un 935 TWh 2030. gadā (VI.3. sadaļa). Eiropas Komisijas pamatscenārijs paredz pieprasījuma pēc elektrības palielinājumu par 33 procentiem laikā posmā no 2005. līdz 2030. gadam (4408 TWh). Pieņemot, ka pieprasījums pēc elektrības ES attīstīsies pēc Eiropas Komisijas piedāvātā scenārija, vēja enerģijas daļa ES elektrības patēriņā 2010. gadā sasniegs 5 procentus, 2020. gadā 11,7 procentus un 2030. gadā 21,2 procentus.

Ja tiks piepildītas politiskās ambīcijas palielināt enerģētikas efektivitāti, tad vēja enerģētikas daļa nākotnes pieprasījumā pēc elektriskās enerģijas būs ievērojami lielāka nekā paredz bāzes scenārijs. 2006. gadā Eiropas Komisija bija izlaidusi jaunus enerģētikas efektivitātes un atjaunojamās enerģijas attīstības scenārijus laika posmam līdz 2030. gadam. Ja pieprasījums pēc elektriskās enerģijas ES attīstīsies kā plānots Eiropas Komisijas “kopējā augstās ra�otspējas atjaunojamās enerģijas un enerģētikas efektivitātes“ (RE&Eff) lietā, vēja enerģijas daļa pieprasījuma pēc elektrības apmierināšanā sasniegs 5,2 procentus 2010. gadā, 14,3 procentus 2020. gadā un 28,2 procentus 2030. gadā (skat. S.6. tabulu).

S.6. tabula. Vēja enerģijas daļa ES pieprasījuma pēc elektrības apmierināšanā

^*Avoti: Eurelectric, EWEA un Eiropas Komisija

Kopš 1996. gada Eiropas Komisija ir piecas reizes mainījusi pamatscenāriju. 12 gadu laikā vēja enerģētikas mērķa skaitļi 2010. un 2020. gadam tika palielināti gandrīz desmitkārt: no 8000 MW līdz 71 000 MW (2010. gadam) un no 12 000 MW līdz  120 000 MW (2020. gadam), pamatojoties uz datiem no Eiropas Komisijas nesenā 2008.gada pamatscenārija.

Samērā pārsteidzoši, ka 2008. gada pamatscenārijs nosaka ievērojami zemākus vēja enerģijas rādītājus nekā 2006. gada pamatscenārijs. 71 000 MW prognoze 2010. gadam paredz, ka vēja enerģijas tirgus Eiropā nākamo trīs gadu laikā samazināsies par 50 procentiem salīdzinājumā ar šobrīd aktīvo tirgu. Vērtējot situāciju tagadējo tirgus sasniegumu, izaugsmes tendenču un neatkarīgās tirgus analīzes gaismā, izskatās, ka Eiropas Komisijas pamatscenārijs ir zaudējis kontaktu ar esošo realitāti un acīmredzami par zemu novērtē šī sektora perspektīvas ilgtermiņā.

Gan Eiropas Komisijas, gan Starptautiskās Enerģijas asociācijas vēja enerģētikas pamatscenāriji pieļauj, ka tirgus izaugsme ievērojami palēnināsies. Eiropas Komisija vērtē šo palēnināšanos 50 procentu apmērā (salīdzinājumā ar EWEA scenāriju), kuras rezultātā 2010. gadā tiks sasniegts 71 GW mērķis. Tomēr, šo organizāciju paplašinātie scenāriji saskan ar EWEA mērķi 2010. gadam; īstenība Eiropas Komisijas 2006. gada scenārijs paredz augstāku par EWEA 2020. gadam paredzēto 180 GW mērķi.

Kopš 2005. gada ir kāpušas turbīnu cenas; tomēr viena no vislielākajām vēja enerģētikas priekšrocībām ir tā, ka degviela ir bezmaksas. Līdz ar to kopējās vēja enerģijas ra�ošanas izmaksas visā turbīnas 20 – 25 gadu ilgajā darbmū�a periodā var tikt aprēķinātas ar lielu precizitātes pakāpi. Vēja enerģijas ra�ošana nav atkarīga ne no nākotnes cenām uz oglēm, naftu vai gāzi, ne no oglekļa cenām. Tas, kā tiek uzsvērts VI.4. sadaļā, iespējams ir viena no visbūtiskākajām konkurētspējīgajām vēja enerģētikas priekšrocībām pasaules enerģijas tirgū.

Divdesmit trīs gadu laikā, no 2008. līdz 2030. gadam kopējo investīciju vēja enerģētikā apjoms sasniegs 390 biljonu eiro atzīmi. Pēc EWEA bāzes scenārija laika posmā no 2008. līdz 2030. gadam ES-27 valstīs vēja enerģētikā tiks investēti aptuveni 340 biljoni eiro.

Kā var redzēt S.7. tabulā, izmaiņas CO₂ un degvielas cenu pieņēmumos būtiski ietekmē skaitļus, ar kuriem tiek izteiktas vēja enerģijas integrācijas rezultātā anulētie degvielas un CO₂ apjomi. Pie zemām CO₂ (€10/t) un degvielas (50 ASV $./barelu naftas ekvivalents) cenām visā izskatāmā laika periodā, ieguldījumi vēja enerģētikā nākamo 23 gadu laikā ļauj anulēt 466 biljonus eiro no paredzētajām 783 biljonus lielajām degvielas un CO₂ izmaksām. Ja cenas uz CO₂ (€40/t) un degvielu (120 ASV $./barelu naftas ekvivalents) ir augstas, vēja enerģētika ļaus izvairīties no 1 triljonu eiro lielām degvielas un CO₂ izmaksām, skaitot laika periodā no 2008. līdz 2030. gadam.

S.7. tabula rāda da�ādas ietaupīšanas shēmas atkarībā no naftas (uz barelu) un CO₂ (uz tonnu) cenām:

S.7. tabula. Ietaupījumi ( biljonos €) atkarībā no degvielas un CO₂ (uz tonnu) cenām.

Avots: EWEA (2008.g.)

Pasaules Vēja enerģijas padome (GWEC) prognozē, ka pasaules vēja turbīnu tirgus turpinās attīstīties un sasniegs 155 procentu lielu pieaugumu, no 94 GW 2007. gadā līdz 240,3 GW 2012. gadā kopējās instalētās jaudas izteiksmē (VI.5. sadaļa). Sevišķi spēcīga izaugsme tiek prognozēta ASV un Ķīnas tirgiem.

Pēc GWEC aprēķiniem, atkarībā no pieprasījuma kāpuma, vēja enerģija varētu apmierināt no 11,5 līdz 12,7 procentiem no pasaules elektrības patēriņa 2020. gadā un pat no 20,2 līdz 24,9 procentiem – vai, citiem vārdiem runājot, no vienas piektās līdz vienai ceturtajai  daļai no visa pasaules elektrības patēriņa – 2030. gadā (VI.6. sadaļa).

Piezīmes

1. Eiropas Vēja enerģijas tehnoloģiju platforma (2008.g.) “Stratēģisko pētījumu programma, Tirgus izvēršanas programma 2008. – 2030. gadiem”, www.windplatform.eu.