MAIN PUBLICATION :

• APPENDIX
• ABREVIATIONS
• GLOSSARY
• REFERENCES
• EVENTS

Priekšvārds

Hanss van Štejens (Hans van Steen)

Atjaunojamās enerģijas veicināšanas un reglamentētās politikas daļas vadītājs,

Enerģētikas un transporta ģenerāldirektorāts (DG TREN), Eiropas Komisija

Man ir liels prieks iepazīstināt Jūs ar jaunu Eiropas Vēja enerģētikas asociācijas (EWEA) izdevumu “Vēja enerģētika: fakti”. Eiropas Komisija ir atbalstījusi šo izdevumu programmas “Saprātīga enerģija – Eiropai” (Intelligent Energy Europe) ietvaros.

Eiropas Savienības (ES) līmenī ar enerģijas ra�ošanu un klimata izmaiņām saistītās problēmas tiek izskatītas kā vissvarīgākās politiskās problēmas un vēja enerģētika kā vēl nekad pierāda savu potenciālu kā svarīga iespējamā risinājuma sastāvdaļa. Pateicoties savam būtiskajam ieguldījumam tīras un drošas enerģijas ra�ošanā, vējš nodrošina jo lielākus elektriskās enerģijas daudzumus bez fosilās degvielas izmantošanas, dārgo saldūdens resursu tērēšanas atdzesēšanas vajadzībām un bez siltumnīcefekta gāzu vai kaitīgu gaisa piesārņojumu izmešiem.

Vēja enerģētikas izvēršana Eiropas Savienībā ir nepārtrauktu panākumu vēsture. Arvien vairāk Dalībvalstu ir pievienojušās pirmsācējiem un šodien Eiropā vējš joprojām ir visstraujākajā attīstībā esošais elektrības ra�ošanas veids. Vēju turbīnu tehnoloģija nepārtraukti pilnveidojas, tiek ieviestas arvien efektīvākas tehnoloģijas lielākiem jaudas apjomiem, kā arī sāk darboties piekrastes resursus izmantojošās instalācijas.

Eiropas Komisija ir pārliecināta, ka Eiropa ir bagāta ar lielu, vēl neskartu, atjaunojamās enerģijas potenciālu. Tādējādi 20 procentu nosprausto mērķi atjaunojamās enerģijas daļai kopējā ES ra�otajā enerģijā 2020. gadā mēs redzam gan kā reāli sasniedzamu, gan kā ambiciozu.

Bet mērķis nepārvērtīsies realitātē bez pūļu pielikšanas tā sasniegšanai visos līmeņos, ieskaitot nacionālās valdības un pašas atjaunojamās enerģijas industrijas darbiniekus. Plaša vēja enerģijas integrācija elektrotīklos un tirgos rada nopietnas problēmas šim industrijas sektoram – problēmas, kuras prasīs rīcību no pētniekiem, elektropārvades līniju operatoriem, enerģētikā strādājošajiem uzņēmumiem, regulējošām varām, direktīvas izstrādājošām institūcijām un pārējām ieinteresētām personām, cieši sadarbojoties un konstruktīvi izvērtējot piemērotus risinājumus.

Šī publikācija sniedz lielisku, viegli lasāmu un pilnīgu ar vēja enerģijas izmantošanu saistīto daudzpusīgo problēmu apskatu. Ņemot vērā aizvien pieaugušo vēja enerģijas lomu Eiropas enerģētikas sektorā, šis dokuments kalpos kā ļoti lietderīgs informācijas avots gan pašas industrijas speciālistiem, gan ārpus tās – tiem, kas pieņem lēmumus un izstrādā direktīvas.

Priekšvārds EWEA vārdā

Artuross Zervoss (Arthouros Zervos)

Eiropas Vēja enerģētikas asociācijas prezidents

Ir pagājuši pieci gadi kopš tā laika, kad es rakstīju priekšvārdu izdevuma “Vēja enerģētika: fakti” 2004. gada izlaidumam un šajā laika periodā Eiropas vēja enerģijas industrijā ir notikušas nopietnas, pozitīvas izmaiņas. Lielākajai daļai no tām: ekoloģiskajām, reglamentējošajām, tehnoloģiskajām, finanšu un politiskajām problēmām, kuru ielenkumā industrija bija 2004. gadā, šodien ir rasti apmierinoši risinājumi.

Kopējā vēja instalāciju ra�otspēja, iespējams, ir vislabākais apbrīnojamo panākumu vēstures apliecinājums. Uz 2003. gada beigām ES-15 bija instalējusi vēja turbīnas ar lielāku, nekā 28,000 megavatu (MW) jaudu. Uz 2007. gada beigām, jau savā jaunajā sastāvā, ES jau bija vairāk nekā 56,000 MW vējspēka jaudas.

Minētie 56,000 MW apmierināja 3,7 procentus no kopējā ES elektriskās enerģijas pieprasījuma, sara�oja enerģiju, kas ir ekvivalenta 30 miljonu vidējo eiropiešu ģimeņu vajadzībām un ļāva izvairīties no 91 miljona tonnu oglekļa dioksīda izmešiem atmosfērā. Bez tam 2007. gadā tika ietaupīti biljoni eiro uz importētās degvielas izmaksām, un 11 biljoni eiro tika investēti vēja turbīnu instalācijās Eiropā.

Tajā pašā laikā šo piecu gadu laikā valdības ir arvien vairāk norūpējušās par ar klimata izmaiņām un ar enerģijas ra�ošanu saistītajām problēmām. Politiķi meklē dzīvotspējīgus un spēcīgus risinājumus saasinātajam naftas cenu kāpumam, fosilās degvielas resursu izsmelšanai, atkarībai no ārzemju enerģijas piegādēm un potenciāliem globālās sasilšanas radītajiem postījumiem. Šodien, tā kā vēl nekad, mūsu ievēlētie līderi meklē risinājumus šiem sare�ģītajiem un izšķiroši svarīgajiem jautājumiem.

Kā rezultāts, ES ir apņēmusies līdz 2020. gadam sasniegt mērķi, kad 20 procenti no tās patērētās enerģijas nāktu no vēja un citiem atjaunojamās enerģijas resursiem. Lai sasniegtu šo mērķi, ir nepieciešams, lai viena trešdaļa no pieprasījuma pēc elektriskās enerģijas Eiropā tiktu apmierināta ar atjaunojamās enerģijas instalācijām; vēja enerģijai šajā kopējā pieprasījuma apmierināšanā ir atvēlēti 12 līdz 14 procenti (180 GW). Tas nozīmē, ka vēja enerģētikai būs galvenā loma dabīgas, ekoloģiski tīras enerģijas stabilas piegādes nodrošināšanā.

Mēs jūtam, ka ir pienācis brīdis atjaunot izdevumu “Vēja enerģētika: fakti” ar jauniem datiem, lai atspoguļotu visas tās nozīmīgās izmaiņas, kas ir notikušas šajā strauji augošajā industrijā gan Eiropā, gan visā pasaulē. Kopš 2003. gada ir izaudzis gan tirgus, gan turbīnu izmērs, līdz ar to radusies nepieciešamība izskatīt virkni citu jautājumu. Tiek ra�ota papildu enerģija, un šis fakts prasa, lai tādi jautājumi kā piekļuve elektrotīklam, jaunu un pastiprināto elektropārvades līniju ekspluatācija tiktu risināti godīgā, efektīvā un caurredzamā veidā. Šai relatīvi jaunajai krasta vēja enerģijas industrijai ir satriecoši liels potenciāls, bet tai ir nepieciešama palīdzība, lai tā varētu izaugt no savas “agrīnās bērnības” un atteikties no piegādes ķē�u “barības no pudelītes”, kas, protams, bija neizbēgama straujas izaugsmes perioda sastāvdaļa.

Es ceru, ka šis jaunais izdevuma “Vēja enerģētika: fakti” izlaidums palīdzēs mums atrast ceļu uz ar neizsīkstošiem resursiem nodrošinātu nākotni. Es arī esmu pārliecināts, ka vēja industrija pārvarēs visus šķēršļus, kas ir sastopami tās attīstības ceļā un panāks vēl izcilākus rezultātus.

Artuross Zervoss,

Eiropas Vēja enerģētikas asociācijas prezidents