• APPENDIX
• ABREVIATIONS
• GLOSSARY
• REFERENCES
• EVENTS

Industrija un tirgi.

2001.gadā ES ir pieņēmusi direktīvu par elektriskās enerģijas iegūšanas no neizsīkstošajiem enerģijas avotiem veicināšanu iekšējā elektriskās enerģijas tirgū. Šī direktīva vēl joprojām ir visnozīmīgākais likumdošanas akts, kas veltīts no neizsīkstošajiem avotiem, vēja enerģiju ieskaitot, iegūtās elektroenerģijas integrācijai. Kā orientējošo mērķi direktīva satur uzdevumu sasniegt līdz 2010. gadam stāvokli, kad 21 procents no vispārējā pieprasījuma pēc elektrības ES tiks apmierināts no neizsīkstošās enerģijas avotiem; tā arī reglamentē tos elektriskās enerģijas tirgus, kuros tāda enerģija ir lietojama. Direktīva ļoti lielā mērā ir veicinājusi atjaunojamo enerģiju, sevišķi vēja enerģijas attīstību, un tā ir atslēga Eiropas atjaunojamo enerģiju industriju panākumiem un tām vadošajām pozīcijām, kādas Eiropas atjaunojamās enerģijas uzņēmumi ieņem visā pasaulē.

Gan pakāpeniskā 2001. gada direktīvas par elektrības iegūšanu no neizsīkstošajiem enerģijas avotiem ieviešana Dalībvalstīs, gan 2007. gada martā vienbalsīgi pieņemtais Eiropas Padomes lēmums par atjaunojamās enerģijas 20 procentu lielo daļu ES līdz 2020. gadam ir ļoti savlaicīgi un ļoti pareizā virzienā spertie soļi, kas norāda uz politisko spēku aizvien lielāku pievēršanos šim jautājumam. Sagaidāms, ka, pamatojoties uz Eiropas Komisijas 2008.gada janvāra priekšlikumu, Eiropas Parlaments un Padome pieņems jaunu direktīvu līdz 2009.gada pavasarim. Tā nostiprinās Eiropas atjaunojamās enerģijas daļas palielinājumu no 8,5 procentiem 2005. gadā līdz 20 procentiem 2020. gadā, kas nozīmē, ka līdz 2020. gadam vairāk kā trešdaļai no Eiropā ra�ojamās elektriskās enerģijas ir jānāk no neizsīkstošajiem enerģijas avotiem, un tas ir no 15 procentiem 2007. gadā. Jau tagad ir skaidrs, ka šī ieguldījuma lielākā daļa nāks no vēja enerģijas.

Eiropas Savienības jauktā enerģētika

Siltumenerģijas ģenerēšana ar 430 GW lielu kopējo jaudu ilgu laiku kalpoja kā Eiropas enerģētikas mugurkauls kopā ar hidro- un kodolenerģētikas mil�iem, bet Eiropa neatvairāmi pievēršas atjaunojamās enerģijas tehnoloģijām (IV.1. sadaļa). Starp 2000. un 2007. gadu kopējā ES enerģētiskā jauda ir palielinājusies par 200 GW un sasniegusi 775 GW 2007. gada beigās. Nozīmīgākās izmaiņas enerģētikas struktūrā ir gandrīz dubultīgi pieaugusī uz gāzes balstītā jauda – tā palielinājusies līdz 164 GW, un četrkārtīgi pieaugusī vēja enerģija – no 13 līdz 57 GW.

Vēja enerģija Eiropas enerģijas tirgū

Visai pasaulei ES sniedz politisko risinājumu piemēru atjaunojamās enerģijas tehnoloģiju izvēršanas veicināšanai. Ar iespaidīgu, 20 procentu lielu, kopēju ikgadējā pieauguma tempu laikā posmā starp 2000. un 2007. gadiem instalēto MW izteiksmē (S.16. zīmējums), vēja enerģija ir viennozīmīgi nostiprinājusi sevi kā aktuāls enerģijas avots Eiropas enerģijas ra�ošanas tirgū. Trīsdesmit procenti no visas pēdējo piecu gadu periodā ES instalētās jaudas pieder vēja enerģijai. Līdz ar to desmit gadu garumā jauno ES instalāciju vidū tā aizņem otro vietu pēc dabīgas gāzes (55 procenti). 2007. gadā 40 procenti no kopējās šajā gadā ES instalētās jaudas piederēja vēja enerģijai un kāpinājuma ziņā tā ir līderis enerģijas ra�ošanas tehnoloģiju, dabīgās gāzes tehnoloģijas ieskaitot, vidū Eiropā.

S.16. zīmējums. Jaunas enerģētiskās jaudas, ES, 2000.–2007. gg. (MW)

Avoti: EWEA (2008.g.); EWEA/Platts (2008.g.)

Piecos Eiropas tirgos vēja enerģētikas daļa ir ”lēkusi” pāri 10 procentiem kopējā instalētajā jaudā un pāri 5 procentiem nacionālā pieprasījuma pēc elektrības apmierināšanā Vācijā, Spānijā, Dānijā, Portugālē un Īrijā ; bet Spānijā un Dānijā tā ir pārsniegusi 10 procentu atzīmi.

ES vēja enerģētikas tirgus tagadējais stāvoklis

ES instalētās vēja enerģijas jaudas apjoms ir palielinājies par vidēji 25 procentiem pēdējo 11 gadu gaitā: no 4753 MW 1997. gadā līdz 56535 MW 2007. gadā (IV.2. sadaļā). Ikgadējo instalāciju ziņā ES vēja turbīnu tirgus pieauga par 19 procentiem gadā: no 1277 MW 1997. gadā līdz 8554 MW 2007. gadā. 2007. gadā Spānijas vēja turbīnu tirgus bija nesalīdzināmi lielāks kā visi pārējie; tam sekoja Vācijas tirgus, Francijas un Itālijas tirgi. Šodien, astoņās valstīs – Vācijā, Spānijā, Dānijā, Itālijā, Francijā, AK, Portugālē un Nīderlandē ir instalēti vairāk nekā 1000 MW. Vācija, Spānija un Dānija (trīs valstis pirmsācējas) kopā dod 70 procentus no kopējās ES instalētās vēja enerģijas jaudas (skat. S.17. un S.18. zīmējumus).

2007. gads bija vidējais vēju resursu spēka ziņā un šī gada beigās vairāk nekā 56 000 instalēto vēja enerģijas MW sara�oja enerģiju, kas apmierināja 3,7 procentus no visa pieprasījuma pēc elektrības ES-27 valstīs.

2007. gada beigās pieejamie 1080 MW jūras zonas resursi sastādīja 1,9 procentus no kopējās ES instalētās jaudas un 3,5 procentus no visas ar vēja enerģiju sara�otās elektriskās enerģijas ES. Tirgus vēl joprojām nav sasniedzis 2003. gada līmeni un tā attīstība notiek lēnāk, nekā bija gaidīts.

S.17. zīmējums. Dalībvalstu tirgus daļas jaunajās jaudas instalācijās (2007.g.)

Avots: EWEA (2008.g.)

S.18. zīmējums. Dalībvalstu tirgus daļas kopējā jaudā 2007.g. beigās

Avots: EWEA (2008.g.)

S.4. Vēja enerģijas instalāciju kopums ES un prognozes uz 2010. g. (MW)

INSTALĀCIJU KOPUMS
Valsts	2000	2001	2002	2003	2004	2005	2006	2007	2010
Austrija	77	94	140	415	606	819	965	982	1200
Beļģija	13	32	35	68	96	167	194	287	800
Bulgārija					10	10	36	70	200
Kipra			0	0	0	0	0	0	0
Čehijas Republika			3	9	17	28	54	116	250
Dānija	2417	2489	2889	3116	3118	3128	3136	3125	4150
Igaunija			2	2	6	32	32	58	150
Somija	39	39	43	52	82	82	86	110	220
Francija	66	93	148	257	390	757	1567	2454	5300
Vācija	6113	8754	11,994	14,609	16,629	18,415	20,622	22,247	25,624
Grieķija	189	272	297	383	473	573	746	871	1500
Ungārija			3	3	3	17	61	65	150
Īrija	118	124	137	190	339	496	746	805	1326
Itālija	427	682	788	905	1266	1718	2123	2726	4500
Latvija			24	27	27	27	27	27	100
Lietuva			0	0	6	6	48	50	100
Luksemburga	10	15	17	22	35	35	35	35	50
Malta			0	0	0	0	0	0	0
Nīderlande	446	486	693	910	1079	1219	1558	1746	3000
Polija			27	63	63	83	153	276	1000
Portugāle	100	131	195	296	522	1022	1716	2150	3500
Rumānija			1	1	1	2	3	8	50
Slovākija			0	3	5	5	5	5	25
Slovēnija			0	0	0	0	0	0	25
Spānija	2235	3337	4825	6203	8264	10,028	11,623	15,145	20,000
Zviedrija	231	293	345	399	442	510	571	788	1665
AK	406	474	552	667	904	1332	1962	2389	5115
ES Kopumā*	12,887	17,315	23,098	28,491	34,372	40,500	48,031	56,535	80,000

Piezīme: *no 2004.g. ES-25; no 2007.g. ES-27.

Avots: EWEA (2008.g.)

Eiropas vēja enerģijas industrija: spēlētāji un investīciju tendences

Vēja enerģijas neapturamā izaugsme jaunā enerģijas ra�ošanas līdzekļa lomā ir piesaistījusi plašu klāstu spēlētāju industrijas pievienotās vērtības ķēdē (IV.3. sadaļa). Visiem, no vietējiem instalācijas vietu apkalpojošiem izņēmumiem līdz globāliem vertikālās integrācijas enerģijas operatoriem, bija jānospēlē sava loma šajā Eiropas vēja enerģētikas izaugsmes scenārijā. 

Sakarā ar to, ka Eiropa bija pirmā visā pasaulē, kas sāka attīstīt plaši izplatītu, liela mēroga vēja enerģijas industriju, Eiropas tirgū valda ļoti stipra konkurence starp apmēram duci piegādātāju. Bija laiki, kad Eiropas tirgū bija ļoti stabila tirgus daļu sadale, kad bija notikušas tikai da�as lielas pārbīdes pēc piegādes līderu konsolidācijas 2003. un 2004. gadā. Posmā starp 2004. un 2007. gadu katram no trim spēlētājiem vidēji piederēja vairāk kā 15 procenti no gadā pievienotajiem MW, kuriem sekoja vēl četri spēlētāji ar 5-10 procentu lielām daļām.

Piegādes ķēdes vadība ir galvenais konkurences dzinējs vēja turbīnu piegādes jomā. Nepārspīlēti izšķirošas ir kļuvušas attiecības starp vēja turbīnu ra�otājiem un to sastāvdaļu piegādātājiem: pēdējo trīs gadu laikā šīs attiecības ir ļoti saspringtas, jo strauji augošais pieprasījums sāka diktēt ātrākus ekspluatācijā nodošanas laikus, lielākas investīcijas un lielāku izveicību, lai satvertu šajā jaunajā un strauji augošajā sektorā pieaugošo vērtību. 

Turpretim Eiropas vēja enerģētikas pievienotās vērtības ķēdē ir vērojamas dināmiskas pārbīdes sakarā ar to, ka starp īpašniekiem notiek aktīvu pārdale, nobriedušie tirgi grib attīstīties un to spēlētāji aizvien vairāk meklē iespēju palielināt savu uzņēmumu mērogu visas Eiropas skatuves plašumā. Tik ātrā spēlētāju, kuri meklē iespēju attīstīt, iegādāties un ekspluatēt vēja stacijas, vairošanās ir pacēlusi konkurenci pilnīgi citā līmenī, kur par galvenajiem panākumu nosacījumiem ir kļuvusi vietējā tirgus pārzināšana, tehniskā kompetence un finansiālās iespējas – tās ir kļuvušas par galvenajām atslēgām, kas nosaka uzņēmuma pozicionēšanu pievienotās vērtības ķēdē.

Galveno spēlētāju pozicionēšana

Eiropas tirgos notiekošās pārbīdes un aktīvu pārdale starp esošajiem īpašniekiem viennozīmīgi norāda uz to, ka industrija attīstās gan tās mēroga, gan ģeogrāfiskās izplatīšanās ziņā. No industrijas, kas bija izplatīta tikai Vācijā un Dānijā un pārstāvēta ar atsevišķām, kāda fermera īpašumā esošām turbīnām 1990. gadu beigās, vēja enerģētika ir izaugusi līdz īpašumam, kas pieder daudziem desmitiem daudznacionālo spēlētāju, kuriem pieder vairākas GW mēroga instalācijas. Šodienas Eiropas tirgus struktūru raksturo pieci galvenie īpašuma bloki:

1. lieli komunālie uzņēmumi;

2. Eiropas lielākie Neatkarīgie enerģijas ra�otāji (NER);

3. citi Spānijas NER;

4. investori no Vācijas;

5. citi Eiropas investori/ NER.

Pēdējo piecu gadu laikā visspilgtāk izteiktā tendence industrijā bija aizvien lielāka komunālo uzņēmumu dalība. Komunālo uzņēmumu daļa kopējā vēja enerģijas instalāciju apjomā ir palielinājusies no 17 procentiem 2002. gadā līdz 25 procentiem 2007. gadā. Visiespaidīgākais lēciens notika laika periodā no 2005. līdz 2006. gadam, kad vislielākie komunālie uzņēmumi reģionā gada laikā palielināja vēja enerģijas resursus par vairāk nekā 500 MW.

Nākotnes investīciju plāni

Laika posmā no 2007. līdz 2010. gadam Eiropas 15 lielākajiem komunālajiem uzņēmumiem un NER megavatu apjoma ziņā pieder šobrīd būvniecības stadijā esošās un plānotās instalācijas ar kopējo jaudu 18 GW, kas investīciju valodā ir tulkojami kā vairāk nekā 25 biljoni vēja enerģētikā ieguldīto eiro, rēķinot pēc tagadējām izmaksām uz vienu MW. Kopumā runājot, ir gaidāms, ka līdz 2010. gadam Eiropas tirgus izaugsmes temps būs vairāk kā 9 GW gadā,  kas investīciju valodā ir tulkojams kā iepriekšējo 10 biljonu eiro pārsniegšana līdz pat 16 biljoniem eiro. 

Ar tehnoloģijas stabilo ienākšanu šajā tirgū, Eiropas vēja enerģētikas tirgus vide ir sasniegusi „pilngadību”. Neskatoties uz to, ka tādās valstīs kā Vācija, Spānija un Dānija vēja enerģija ir kļuvusi par neatņemamu enerģijas ra�ošanas industrijas daļu, līdzās tradicionālajiem enerģijas avotiem, vēja enerģētika vēl joprojām atrodas konkurences dubultizaicinājuma priekšā, konkurējot ar citām atjaunojamās enerģijas tehnoloģijām un pierādot kā tā ir krietna izvēle lieliem enerģijas ra�otājiem, kas grib attīstīties un daudzveidot savu pakalpojumu portfeļus.

Pasaules vēja enerģijas tirgu stāvoklis

Savā līdz šim vislabākajā 2007. gadā pasaules vēja industrija (iztirzāta IV.4. sadaļā) ir instalējusi 20 000 MW. Šīs attīstības līderi ir ASV, Ķīna un Spānija un tās rezultātā kopējā pasaulē instalētā jauda ir 93,864 MW. Salīdzinoši ar 2006. gada tirgu, tas bija palielinājums par 31 procentu, bet vispārējā pasaules mērogā – 27 procentu palielinājums.

Instalāciju jaudas apjoma ziņā pirmās piecas vietas pasaulē pieder Vācijai (22.3 GW), ASV (16.8 GW), Spānijai (15.1 GW), Indijai (7.8 GW) un Ķīnai (5.9 GW). Ekonomiskās vērtības ziņā 2007. gadā pasaules vēja enerģētikas tirgus bija aptuveni 25 biljonu eiro (37 biljonu ASV dolāru) vērts jauno ra�ošanas iekārtu izteiksmē un  bija piesaistījis 34 biljonu eiro (50,2 biljonu ASV dolāru) lielas investīcijas.

Eiropa paliek pasaules vēja enerģētikas tirgu līderis – tajā ir uzstādīti 43 procenti no kopējā jauno instalāciju apjoma visā pasaulē un 2007. gadā Eiropas uzņēmumi piegādāja 66 procentus no visā pasaulē pieejamās vēja enerģijas.

ASV un Ķīnas tirgi turpina uzplaukt

2007. gadā ASV paziņoja par rekordu – gadā tika instalēti 5244 MW: tas divreiz lielāks nekā 2006. gada skaitlis, kas sastādīja aptuveni 30 procentus no visām jaunajām enerģētiskajām instalācijām valstī 2007. gadā. ASV 2007. gadā vēja enerģijas jauda ir palielinājusies par 45 procentiem un patreiz kopējā jauda sastāda 16.8 GW. ES vēja enerģētika pārklāj četrus procentus no 2008. gadā reģistrētā pieprasījuma pēc elektriskās enerģijas, bet ASV 2008. gadā vēja fermas sara�os ap 48 biljoniem Wh elektrības, kas atbilst tikai nedaudz vairāk nekā vienam procentam no ASV elektrības piegādes.

Ķīna 2007. gadā ir papildinājusi savus vēja enerģētikas resursus ar 3449 MW, kas ir 156 procentu liela tirgus izaugsme salīdzinājumā ar 2006. gadu. Tādējādi Ķīna ir ieņēmusi piekto vietu lielāko vēja jaudas īpašnieku pasaulē vidū ar kopējo 6000 MW lielo jaudu uz 2007. gada beigām. Tomēr eksperti lēš, ka tas ir tikai sākums un, ka īstais šīs industrijas uzplaukums Ķīnā vēl ir priekšā. Eiropas ra�otāji ir ļoti izdevīgā pozīcijā, lai izmantotu šo tirgus iespēju.

Administratīvie un piekļuves energotīklam šķēršļi

Šodien elektrības no neizsīkstošajiem enerģijas avotiem ceļā uz Eiropas tirgiem ir daudz šķēršļu. IV.5. sadaļā šie jautājumi ir izskatīti no projekta attīstītāju viedokļa, lai varētu ieraudzīt cik daudz šķēršļu ir viņu darbā, kad ir nepieciešams saņemt būvatļaujas, teritorijas plānošanas licences un atļaujas piekļuvei energotīklam. Visi šie procesi ir izskatīti uz četru ES dalībvalstu piemēra.

Šķēršļi parādās tad, kad ar projekta attīstību saistītās obligātās procedūras nav saskaņotas; tām nepietiek caurredzamības un tās ir pārslogotas ar administratīvajām prasībām. Jebkurā dalībvalstī mēdz sastapties ar līdzīgiem šķēršļiem, bet to ietekme uz atjaunojamās enerģijas instalāciju izvēršanu katrā valstī ir sava. Šie administrācijas, sabiedrības un finanšu līmeņos sastopamie šķēršļi, kā arī grūtības ar pievienošanos energotīklam ir nopietns kavēklis gan investīciju piesaistīšanai, gan vēja enerģijas labākai konkurētspējai Eiropas un pasaules tirgos.