• APPENDIX
• ABREVIATIONS
• GLOSSARY
• REFERENCES
• EVENTS

V daļa. Ekoloģija

Ne visi enerģijas avoti vienādi negatīvi iedarbojas uz apkārtējo vidi vai noplicina dabīgos resursus. Tā ir lielākoties fosilā enerģija, kas tik nelabvēlīgi ietekmē ekoloģiju un iztukšo dabīgo resursu krājumus. No otras puses, atjaunojamās enerģijas vispār un sevišķi vēja enerģija minimāli ietekmē apkārtējo vidi un šis minimālais līmenis ir krietni zemāks nekā tradicionālo enerģijas avotu ietekme.

Ekoloģiskās priekšrocības

V.1. sadaļa apraksta ekspluatācijas resursu vērtēšanas (ERV) metodoloģiju emisiju un ekoloģiskās iedarbības izvērtēšanai, kā arī, pamatojoties uz konkrēto Eiropā paveikto pētījumu datiem, parāda kāds ir emisiju līmenis un kāda ir sauszemes un jūras zonas vēju fermu ietekme uz apkārtējo vidi visā to ekspluatācijas cikla garumā. Ir izskatīts arī tas, no kādām ar fosilo enerģētiku saistītām emisijām un nelabvēlīgām ietekmēm vēja enerģētika atbrīvo ekoloģiju.

Ekoloģiskā ietekme

Neskatoties uz to, ka līmenis, kādā vēja enerģētika ietekmē ekoloģiju ir krietni zemāks nekā tradicionālās enerģētikas iedarbības līmenis, tas tomēr ir jāizvērtē. Tika izanalizēta iespējamā negatīvā iedarbība uz faunu un apkārtējiem iedzīvotājiem attiecībā gan uz sauszemes, gan jūras zonas instalācijām. Specifiskie ietekmes veidi, tādi, kā iedarbība uz ainavām, trokšņa līmenis, ietekme uz putnu un zivju populācijām un elektromagnētiskie traucējumi, ir izskatīt V.2. sadaļā.

Vēja enerģētikai pieder galvenā loma cīņā ar klimata izmaiņām, jo tā samazinās ar enerģijas ražošanu saistīto CO₂ emisiju līmeni. Starptautisko oglekļa emisijas kvotu tirgu parādīšanās pateicoties Kioto protokola ieviestajiem elastīgajiem mehānismiem, kā arī uzlabotās reģionālo emisiju tirdzniecības shēmas, tādas kā ES Emisiju tirdzniecības sistēma (ETS), varētu papildus stimulēt atjaunojamās enerģijas tehnoloģiju attīstību un izvēršanos, īpaši vēja enerģijas gadījumā.

Politikas pasākumi klimata izmaiņu novēršanai

Vēja enerģētika ir spējīga būtiski samazināt CO₂ emisijas enerģijas ražošanas sektorā. V.3. sadaļa sniedz starptautisko oglekļa emisijas kvotu tirgu pārskatu, izvērtē Tīras attīstības mehānisma un Vienotās ieviešanas ietekmi uz vēja enerģētiku, kā arī iezīmē ceļu uz “pēc 2012.g” klimatisko režīmu. Tā arī īsi apraksta ES ETS, sniedz informāciju par pašreizējo stāvokli, sadalījuma metodi un priekšlikumiem “pēc 2012.g.” perioda organizācijai.

Ārējie faktori un citas tehnoloģijas

Šobrīd elektriskās enerģijas tirgi neņem vērā ārējos faktorus un piesārņošanas izmaksas. Tādējādi ir ļoti svarīgi identificēt dažādu elektrības izstrādes tehnoloģiju ārējās ietekmes faktorus un aprēķināt attiecīgas ārējās izmaksas. Ārējās izmaksas tad varēs salīdzināt ar iekšējām elektrības izmaksām un citas konkurējošas enerģijas sistēmas (piemēram, tradicionālās elektrības izstrādes tehnoloģijas) ar vēja enerģijas tehnoloģiju (V.4. sadaļa).

Zinātnieki sākuši pētīt elektriskās enerģijas izstrādes ārējās izmaksas 1980. gadu beigās, īpaši minot Enerģijas ārējo faktoru pētījumu projektu (ĀrējieE), kura ietvaros tika mēģināts izstrādāt sistemātisku elektrības izstrādes tehnoloģiju vērtēšanas metodoloģiju. Šis projekts turpinās un zinātniskie uzdevumi un metodoloģijas tiek regulāri atjaunoti. „ĀrējieE” projekts vērtē vēja enerģijas ārējās izmaksas kā mazāk nekā 0,26 eiro centi /kWh. Tajā pašā laikā tradicionālo (uz fosilās degvielas bāzēto) elektrības izstrādes tehnoloģiju izmaksas ir krietni augstākas.

V.4. un V.5. sadaļās “Vēja enerģētika: fakti” piedāvā empīriskās analīzes datus attiecībā uz tām ar tradicionālo uz fosilās degvielas bāzēto elektrības izstrādi saistītajām emisijām un ārējām izmaksām, no kurām katra no ES-27 dalībvalstīm bija varējusi izvairīties 2007. gadā un varēs izvairīties 2020. un 2030. gadā pateicoties tradicionālās enerģētikas aizstāšanai ar vēja enerģētiku. 2007. gadā vēja enerģija palīdzēja izvairīties no 10 biljonu eiro lielām ārējām izmaksām un gaidāms, ka šis rādītājs pakāpsies attiecīgi palielinoties vēja enerģijas integrācijai tuvākajās desmitgadēs (S.5. tabula).

S.5. tabula. Anulētās enerģijas izstrādes ārējās izmaksas

Piezīme: Priekšnosacījums pilnīgai 2020. un 2030. gadam aprēķināto ekoloģisko priekšrocību realizācijai ir nepārtraukta finanšu atbalsta instrumentu adaptācija un šķēršļu vēja enerģijas integrācijai tirgū likvidācija.

Vēja enerģijas un vēja fermu akceptācija sabiedrībā

Esošā ES pieredze vēja enerģētikā rāda, ka sabiedriskajai akceptācijai ir izšķiroša nozīme veiksmīgai vēja enerģētikas attīstībai (V.6. sadaļa). Ar vēja enerģiju saistītie sociālie pētījumi koncentrēja uzmanību uz trim galvenajiem aspektiem:

1. sabiedrības atbalsta ( sabiedriskās akceptācijas) vēja enerģijai līmeņa noteikšana;

2. sabiedrības reakcijas identificēšana un izpratne vietējos līmeņos (vietējās sabiedrības akceptācija);

3. galveno ar sabiedrisko akceptāciju saistīto pastāvošo problēmu analīze uz galveno ieinteresēto pušu un lēmumu pieņēmēju piemēra (ieinteresēto pušu akceptācija).

Tas, kādā veidā tiek attīstītas un pārvaldītas vēja fermas, kā arī tas, kādā veidā šajos procesos tiek iesaistīta sabiedrība, sabiedrības reakcijas uz jauniem projektiem veidošanas ziņā iespējams ir svarīgāk, nekā tīri fiziskie un tehniskie konkrētās tehnoloģijas raksturojumi. Tieši šie faktori lielā mērā ietekmē attiecības starp vietējām sabiedrībām, kuru teritorijās tiek uzstādītas vēja fermas, projektu attīstītājiem un varas pārstāvjiem. Nepastāv stingri noteikumi kā pārvaldīt ar tehnoloģiju saistītās sabiedriskās akceptācijas lietas, tomēr pienācīga šo jautājumu klāsta izskatīšana var palīdzēt projektu attīstītājiem un varas pārstāvjiem iemācīties no jau pagātnē akumulētās pieredzes un atrast mehānismus kā uzturēt un paplašināt sabiedrības iesaistīšanos vēja enerģētikas attīstībā.